Manuprāt, seju aizsedzoša likuma būtība ir muļķīga, jo tu jebkurā
brīdī vari uzzināt personas identitāti vai nu to uzrunājot, vai arī pārbaudot tās
pirkstu nospiedumus (unikālus katram uz
Zemes dzīvojošajam indīvidam, MashaAllah !) vai pārbaudot personu
apliecinošus dokumentus.
Turklāt laikos, kad visas pasaules mediji ir labi
iekadrējuši muslimu vizuālo profilu kā potenciāli bīstamu, ir jābūt diezgan
stulbam teroristam, lai, šādi ģērbjoties, "sirotu" pa galvasspilsētas
ielām. Tātad, sieviete, kura izvēlas šādi ģērbties (burkā) par spīti sabiedrībā esošajiem aizspriedumiem :
viņai vienkārši nav ko slēpt.
Stāsti par sejas grimasēm, mīmikām un komunikācijas konforta
zonām man arī ir neizprotama. Es burku nēsājošu sieviešu profilus pielīdzinātu interneta
profiliem, kuri dod priekšroku komunicēt anonīmi, bet patiesi, un nevis kā
citi: identificējami, bet melīgi un savtīgi, savas patiesās domas līdz galam neizpaudoši.
Tad kāds ir šādas likumdosanas mērķis ? Varbūt, ka noslēpt Islāmu un to
padarīt "neredzamu"? Varbūt: aizliegt apģērbties, lai reklamētu
izģērbšanos? Varbūt vienkārši paņemt aktuālu tematu, par kuru pacepties,
un ar to nopelnīt iztiku?
Lai nu kā tur arī būtu, manuprāt, šāda likumdošana ierobežo
cilvēktiesības: izvēles brīvība reliģiskajai piederībai, tiesības palikt
anonīmam, tiesības nosargāt savu personisko augumu, utt. Ja nu vienīgi... daļu
cilvēku mēs uzskatām par mazāk cilvēciskiem nekā citus, lai uz tiem attiecinātu
cilvēktiesības... Tad nu gan kunga rati ir iebraukuši galīgās auzās.
Lai Allāhs dod mums zināšanas un izpratni, pasargā mūs no
ļauna un atvieglo mums visu to, kas ir labs, Ameen!
Aucun commentaire:
Enregistrer un commentaire